Aleksandrijas bāka
Septītais pasaules brīnums, Aleksandrijas bāka, patiesībā ir astotais. Pirms tās uzcelšanas par pasaules brīnumu tika uzskatīts Babilonas mūris. 130 m augstā bāka Nīlas grīvā antīkajā pasaulē tika auzsktīta par izcilu tehnisku meistarību, ka no pasaules brīnumu saraksta vieglu roku tika izssvītrots Babilonas mūris un ierakstīta Aleksandrijas bāka kā pēdējais un jaunākais pasaules brīnums. Pats Aleksandrs uzceltu bāku neieraudzīja. Viņš mira 323.g., bet celtniecība sākās tikai pēc 23 gadiem. Tā bija milzīga celtne: uz liela pamata pacēlās 71 m augsts taisnstūra tornis, uz platformas balstījās torņa otrā daļa, 34 m augsta astoņstūru celtne. Pāri visma uz kolonnām balstījās konusveida jumts. Kā noslēgums stāvēja Zeva vai jūras dieva Poseidona statuja. Vēlāk tornī tika iekārtota spēcīga gaismas ierīce. Tā bija pirmā bākuguns kuģniecības vēsturē. Vairāk nekā 1000 gadu nostāvēja Aleksandrijas bāka, tā pārcieta daudzus kara negaisus, bet to piemeklēja vairāku citu pasaules brīnumu liktenis. Ap 1100. gadu tā sabruka zemestrīces laikā.
…
