Secinājumi
• Atkvēlinātas detaļas no normalizētas detaļas (uzreiz pēc procesa beigām, bez turpmākās apstrādes) var atšķirt ar to, ka atkvēlinātām detaļām ir melna, tumša vai zilgana nokrāsa, bet normalizētām tā ir vairāk ar gaišu, brūnganu nokrāsu.
• Difūzija nostiprina izstrādājuma virskārtu, izmainot virsējā slāņa ķīmisko sastāvu.
• Rekristalizācijai pakļauj tikai deformētus materiālus (palielinoties deformācijai un temperatūrai – samazinās cietība; nedeformētam materiālam teorētiski cietība nemainās).
• Pēc “normalizācijas” apstrādes tēraudi iegūst normālu un viendabīgu struktūru.
• Nepilnā un pilnā atkvēlināšana ar fāžu pārkristalizāciju ir ferīta-cementīta mehāniskā maisījuma pārvērtība austenītā.
• Ja vēlas veikt atkvēlināšanu ar fāžu pārkristalizāciju (pilno vai nepilno), tad jāņem vēra, kāds tērauds tam tiek pakļauts (pirmseitektiskais vai aizeitektiskais), jo no tā ir atkarīgs, kāds būs iegūtais rezultāts struktūrā un īpašības.
• Gan atkvēlināšanu, gan normalizāciju dažreiz lieto kā pēdējos termiskās apstrādes veidus.
• Rekristalizācijas atkvēlināšana ir nepieciešama, lai deformētas struktūras vietā izveidot jaunu līdzsvarotu struktūru (mīkstu un plastisku). To var nosaukt par struktūras „remontu”. Jo lielāka ir deformācijas pakāpe, jo vairāk samazinās materiāla cietība rekristalizācijas atkvēlināšanas laikā (palielinot temperatūru).
• Salīdzinot ar atkvēlināšanu, normalizāciju lieto plašāk, jo lielāks ir arī tās ražīgums. Piemēram, skrūves un uzgriežņus bieži izgatavo no normalizēta tērauda.
…
