Ilze Šķipsna ir dzimusi 1928. gada 17. februārī, vasaras pavadījusi Vidzemes lauku sētā, tādēļ jau no bērnības viņai ir bijuši tuvi lauki, vēlāk savās autobiogrāfijās rakstniece atzīstas, ka lauki viņai ir bijuši tik pat tuvi kā pilsēta. “Kā atceras viņas brālis Alvis Šķipsna, tieši šeit(laukos), cīnoties ar daudzajiem brālēniem, nostiprinājies Ilzes raksturs, varbūt tādēļ meitenei jau no bērna dienām raksturīga milzīga neatlaidība un mērķtiecība jebkura nodoma īstenošanā.”1
Ilze Šķipsna mācījās Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā, tur viņa studē līdz ģimnāzijas trešajai klasei, kad viņas dzīves notikumu gaitu pārtrauc Otrais pasaules karš, un viņas dodas uz Vāciju, kur turpina savas studijas K. Skalbes ģimnāzijā - Fišbahā. Viņas latviešu valodas un literatūras skolotāja ir rakstniece Zinaīda Lazda, ar viņas palīdzību top pirmie Ilzes Šķipsnas literārie mēģinājumi. I. Šķipsna vada jauniešu izdoto žurnālu “Lāpa”, kur viņas darbi piedzīvo savas pirmās publikācijas. “Viens no pirmajiem I. Šķipsnas stāstiem “Lora”, kas sarakstīts jau 19. gadu vecumā, vistiešākajā veidā sasaucas ar J. Jaunsudrabiņa “Vēja ziediem” – gan tēlojuma objekta, gan arī stilistiskā ziņā”2 …
