Автор:
Оценка:
Опубликованно: 05.02.2009.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 3 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Конспект 'Ārvalstu konstitucionālās tiesības', 1.
  • Конспект 'Ārvalstu konstitucionālās tiesības', 2.
  • Конспект 'Ārvalstu konstitucionālās tiesības', 3.
  • Конспект 'Ārvalstu konstitucionālās tiesības', 4.
  • Конспект 'Ārvalstu konstitucionālās tiesības', 5.
  • Конспект 'Ārvalstu konstitucionālās tiesības', 6.
  • Конспект 'Ārvalstu konstitucionālās tiesības', 7.
  • Конспект 'Ārvalstu konstitucionālās tiesības', 8.
  • Конспект 'Ārvalstu konstitucionālās tiesības', 9.
Фрагмент работы

1.Kāpēc nepieciešamas vēlēšanas? Kādēļ tās netiek izmantotas visu valsts orgānu formēšanā?
Vēlēšanas ir metodes un noteikumi, kas tiek lietoti, lai balsojuma skaita rezultātus pārveidotu par konkrētu deputātu mandātu sadalījumu parlamentā, vai arī lai noteiktu vienīgo uzvarētāju. Vēlēšanas var būt mažoritārās (balso par katru konkrētu kandidātu), proporcionālās (balso par partiju sarakstu) un jauktās.
Mažoritārā vēlēšanu sistēma.
Mažoritārajām sistēmām raksturīgs ir tas, ka tās praktiski vienmēr izmanto vēlēšanu apgabalus tikai ar vienu mandātu. Pēc šīs sistēmas vietējās kopības ar vairākumu ievēl savus uzticības cilvēkus par deputātiem. Piedevām katrai atsevišķai balsij jābūt ar apmēram līdzīgu svaru, valsts teritorija jāsadala vēlēšanu apgabalos ar apmēram līdzīgu iedzīvotāju skaitu, no kuriem ievēl deputātus.Šim modelim atbilst, piemēram, Lielbritānijas vēlēšanu sistēma. Visa valsts teritorija pašlaik ir sadalīta 651 vēlēšanu apgabalā. Tajos ievēl 651 Apakšnama deputātu.Ja vēlēšanu apgabalā vēlēšanām izvirzīti vairāki kandidāti, tad par ievēlētu var uzskatīt jau to, kurš saņēmis relatīvu lielāko balsu skaitu, tā, piemēram, gadījumā, ja A saņēmis 32% balsu, B 33% un C 35%, tad C ir ievēlēts. Taču ar šo nelielo balsu vairākumu C nevar tikt uzskatīts par to personību, kura bauda vairākuma uzticību. Var iedomāties, ka 65 % vēlētāju nepiekrīt C. Tāpēc dažas mažoritārās vēlēšanu sistēmas pieprasa, lai vēlēšanu apgabala kandidāts tiktu ievēlēts ar absolūtu vairākumu. Ja tas neizdodas pirmajā vēlēšanu kārtā, tad jāseko vēlēšanu otrajai kārtai. Tajā paliek tikai divi kandidāti, kuri vēlēšanu pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Šajā otrajā vēlēšanu kārtā, kurā tiek panākts absolūtais vairākums, var pilnīgi uzvarēt B, ja viņš saņem daļu no iepriekš par A nodotajām balsīm.Mažoritārās vēlēšanas neapstrīdami varēja likties kā vispiemērotākā tautas pārstāvniecības sistēma vismaz tik ilgi, kamēr tā vēlēšanu kandidātā saskatīja ar savu personīgo kvalifikāciju izcēlušos un tautas uzticību iemantojuši pārstāvi.
Proporcionālā vēlēšanu sistēma.

Коментарий автора
Atlants