Jau no senseniem laikiem ģermāņi – vāciešu senči – ir bijuši ļoti kustīga tauta, kas bieži mainījusi savas mītnes.
Livonijas ordeņa mērķis bija iekarot Baltiju un pakļaut to katoļu baznīcas un vācu feodāļu kundzībai.
13. gs. Notika Baltijas tautu brīvības cīņas, kuru rezultātā vietējie iedzīvotāji zaudēja politisko un ekonomisko patstāvību.
Kad beidza darboties bīskaps Alberts, bija izcēlušies dažādi strīdi starp vāciešiem un dāņiem, tāpat arī pašu vāciešu starpā – starp bīskapu, ordeni un Rīgas pilsētu. Lai stāvokli nokārtotu, pāvests sūtīja uz Latviju un Igauniju savu legātu Modenas Viļumu. Iepazinies ar šejienes apstākļiem, viņš centās nodibināt zemē mieru un saticību, taisnīgi izšķirot visas strīdu lietas. Sevišķi lielu vērību Modenas Viļums piegrieza arī jaunkristītiem, gādādams par to, lai viņiem nenodarītu pārestības un varmācības.…
