Psihosomatiskā medicīna dažādos laikos un attīstības periodos ir dažādi definēta. Šobrīd psihosomatiskās medicīnas īsa definīcija ir: Psihosomatiskā medicīna ir zinātne par ķermeņa, psihes un sociālo faktoru mijiedarbību un to lomu cilvēka psihisko un somatisko slimību un traucējumu izcelsmē, norisē, ārstēšanā, prognozē un profilaksē. Psihosomatiskā pieeja pacientam balstās uz līdzsvara principu, uz koncepciju par ķermenī un psihē noritošo procesu vienlaicīgumu un vienādo nozīmību.
Loģiski, ka ārstu uzmanības centrā ir atradies ķermenis (tai skaitā smadzenes). Ilgstoši galvenokārt tika pētītas savstarpējās sakarības starp ķermeņa fizikālajiem un ķīmiskajiem procesiem, piemēram, – kā mainās bioķīmiskās reakcijas, svārstoties ķermeņa temperatūrai, stāvoklim telpā, atmosfēras spiedienam u.tml., kā dažādu slimību gadījumos izmainās ķermeņa fizikālie un bioķīmiskie stāvokļi un procesi.
…
