Vēstures izzināšana ļauj mums labāk saprast un orientēties pagātnes un tagadnes kopsakarībās. Zinot mūsu Latvijas sarežģīto un unikālo attīstību, tas jo vairāk ir aktuāli. Tās veidošanās ceļš bija garš un grūts, ņemot vērā to, ka līdz 1918.gada 18.novembrim latviešiem nekad nav bijusi sava valstiska veidojuma. Mūsu zeme atradās svešu tautu varā, bieži vien sadalīta vairākās daļās. Taču arī viduslaikos tā neatradās juridiskā vakuumā, bet atbilstošā tiesiskā, protams tā laika, stāvoklī.
Vācu valstiņas, kas atradās Latvijas un Igaunijas teritorijā, veidoja Livonijas konfederāciju, kurā katra no tām praktiski veda savu patstāvīgu iekšējo un dažkārt arī ārējo dzīvi. Lai gan nomināli atzīstot pāvestu un Vācijas ķeizaru par saviem virskungiem, visām šīm valstiņām laicīgās intereses bija apmēram vienādas, proti, turēt paklausībā iezemiešus un likvidēt ārējos draudus. Ņemot vērā visai varenos kaimiņus- Lietuvu un krievu zemes, kā arī ziemeļu valstis, bija bīstami un reāli.…
