Ahileja cīpslas plīsuma ārstēšana

3. Secinājumi
Ahileja cīpslas plīsumus var ārstēt gan konservatīvi, gan ķirurģiski, taču, vēljoprojām, arī jaunākajos sistēmiskajos apskatos un pētījumos nevar izšķirties, kurš no ārstēšanas veidiem ir labāks – ķirurģiskais vai konservatīvais. Pie konservatīvās ārstēšanas kā galvenās komplikācijas min atkārtots plīsums, cīpslas pārmērīga pagarināšanās, plantārfleksijas muskuļu vājums. Ķirurģiskās ārstēšanas komplikācijas ir infekcija, brūces nesadzīšana.
Mūsu veiktajā pētījumu apskatā vairāk koncentrējāmies uz ķirurģisko ārstēšanas veidu Ahileja cīpslas plīsumiem un rehabilitāciju pēc tās.
Agrāk “zelta standarts” bija kāju neslogot un ielikt ģipša imobilizācijā pirmās sešas nedēļas pēc operācijas. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka nav ļoti lielu atšķirību ilgākā laika periodā kā, piemēram, gadu pēc operācijas. Tomēr īstermiņā pacienti spēj ātrāk atgriezties darbā un pie ikdienas aktivitātēm, ja pielieto agrīnu rehabilitāciju jeb funkcionālo rehabilitāciju.
Funkcionālā rehabilitācija ir agrīna rehabilitācija, kur kāju, neilgu laiku pēc operācijas, visbiežāk vienu nedēļu pēc operācijas, sākt slogot un aktīvi kustināt.
Vairāki pētījumi kā Saxena et al., 2021, Nam et al., 2019, Valkering et al 2017, Zhao et al., 2017 min, ka labākus rezultātus uzrāda funkcionālā rehabilitācija nekā ierastā ģipša imobilizācija un rehabilitācija pēc 6 pēc operācijas nedēļām.
…