Krievijas iekšpolitiskā situācija un pozicionēšana ārpolitikā ir savā starpā pretrunīgi patiesās situācijas un radītās ilūzijas pretstati. Krievijā pastāv daudzas iekšējās problēmas tādas kā negatīvie demogrāfiskie rādītāji, nacionālās ideoloģijas problēmas, ekstrēmisms, neiecietība, demokrātijas pamatvērtību ierobežošana. Krievijas politiskā elite, veidojot ārpolitiku, šķietami šīs iekšējās problēmas nepamana un turpina īstenot tādu ārpolitiku, kuru ir spējīgas atļauties tikai tādas valstis, kurās nav tamlīdzīgu problēmu šādā Krievijas līmenī. Valsts politiķi par centrālo sabiedrības mērķi un vienojošo ideju ir uzstādījusi nevis izaugsmi, bet gan cīņu pret kopēju ienaidnieku, kas „apdraud” krievu nāciju, kas ir tiešas sekas tam, ka deviņdesmito gadu sākumā netika skaidri nodefinēta, kas ir krievu nācija un, ka Krievijas iedzīvotājiem nav pieejami alternatīvi informācijas avoti. Šāds iegansts kalpo par pamatojumu centieniem iejaukties bijušo Padomju Savienības valstu iekšpolitikā gan izmantojot politiskus, gan arī militārus līdzekļu Gruzijas gadījumā, kas liek Krievijas kaimiņvalstīm būt drošām par savu neatkarību.…
