Otrais teksts bija rakstīts 30. gados, Latvijas pirmas neātkārības un otras
nacionālas atmodas laikos kad uzmanība bija pievērsta cenzūrai un teksta saskaņai
ar politiskiem nolūkiem. Kārļa Ulmaņa autoritārajā režīmā bija svarīgi, lai cilvēki
domātu par saviem senčiemi ar lēpumu, bet senie somugri nebija ļoti attīstīta
arheoloģiskā kultūra, pēc politiku domām, tāpēc kāda informācija bija noslēpta no
cilvēkiem.
Trešais teksts bija rakstīts 90. gados , kad tika populāra annāļu skola, kad
vēstures zinātnē cīnījās par subjektivitāti. Šī vēstures interpritācijā tika pievērsta uzmanība tam, lai visi fakti par latviešu tautas izcelsmi tika atspoguļoti secinājumos. Tāpēc šī vēstures interpritācijā ir rakstīts kā gan somugru tautas pārstāvji, gan baltu kultūras pārstāvji ietekmējuši latviešu tautas izcelsmi.
Izvērējot dažādas interpritācijas es ieraudzīju, ka viens process ar tādiem pašiem arheoloģiskiiem avotiem var būt izvērtēts dažādi, ja uz interpretāciju ietekmēs ārēji apstākli, tādi kā: sociālie un politiskie notikumi (89. gadā rakstīts teksts), politiskie nolūki (30. gados rakstīts teksts), materiāla analīzes metode (90. gados rakstīts teksts).
…
