Sengrieķu lirika

Lirika jeb dzeja radās Senajā Grieķijā 7.-6. gs. p.m.ē. uz folkloras pamata.
Liriskā dzeja ieguvusi tādu nosaukumu tāpēc, ka daļa no sengrieķu dzejas tikusi dziedāta mūzikas instrumenta liras pavadījumā. Pirmais zināmais liriskais dzejnieks ir Arhilohs no Paras salas, kurš dzīvojis 7.gs. p.m.ē. Šajā laikā sengrieķu polisās Grieķijā, Mazāzijā un citos Vidusjūras reģionos aizsākās liriskās dzejas uzplaukums, kas ilga līdz aptuveni 5.gs. p.m.ē. Par izcilākajiem šī perioda dzejniekiem uzskata Sapfo, Alkaju, Pindaru, Bakhilīdu.
Pirmās sengrieķu lirikas formas ir epigramma, elēģija un jambs. Nedaudz vēlāk izveidojās t.s. melika - dzeja ar sarežģītāku formu un metriku. Melika tiek iedalīta monodiskajā lirikā, kas paredzēta vienam izpildītājam, un koru lirikā, kas paredzēta korim. Jambi tika deklamēti bez muzikāla pavadījuma, savukārt elēģijas tika dziedātas un deklamētas aulosa pavadījumā, melika – dziedāta liras pavadījumā.
Sapfo
Sapfo, iespējams, dzimusi Eresā Lesbas salā, bet dzīvojusi tagadējā Lesbas galvaspilsētā Mitilēnē, kas jau 7.gs. p.m.ē. bija nozīmīgs kultūras centrs. Lielākā daļa viņas darbu nav saglabājušies. Sapfo dzejai raksturīga formas un pantmēra daudzveidība. Viņas darbi lielākoties ir spilgti emocionāli, individuālu pārdzīvojumu piesātināti. Sapfo dzejā jaušami homoseksuāli motīvi (vārds lesbiete radies no Lesbas salas nosaukuma).
Drošu liecību par Sapfo dzīvi nav. Domājams, ka viņa dzimusi aristokrātiskā ģimenē - par to liecina viņas darbu valodas izsmalcinātība un atsauces uz dažādiem festivāliem, reliģiskiem rituāliem, galmu dzīvi u.tml. Iespējams, viņas vecāku vārdi bijuši Skamandrs un Kleīda un viņai bijuši trīs brāļi. Sapfo māte mirusi agri. Zināms, ka Sapfo bijusi precējusies un varbūt viņai bijusi meita Kleīda. Politisku apstākļu dēļ Sapfo uz īsu laiku bijusi spiesta dzīvot trimdā (iespējams, Sicīlijā). Mitilēnē Sapfo vadījusi tiasu - dižciltīgu meiteņu skolu, kur tām bija jāapgūst arī mūzika, dzeja, deja. Iespējams, Sapfo bijušas intīmas attiecības ar Lesbas salā dzīvojušo Alkaju. Saskaņā ar kādu vēlāka laika leģendu, Sapfo, nelaimīgi iemīlējusies kādā Fāontā, beigusi dzīvi pašnāvībā.
…