Izrādes beigās autors parāda to, ka nav svarīgi, kas tu esi, katram cilvēkam attieksme pret tevi atšķirsies. Kādam var emocijas radīt parasta Vecrīgas tantiņa, kas dejo, citam – rakstnieks vai mākslinieks, kas ir kā iedvesmas avots. Nekad nevar patikt visiem un nav nemaz jācenšas izpatikt visiem. Galvenais ir patikt pašam sev, jo pasaulē vienmēr atradīsies kāds, kuram būs neitrālas vai pat negatīvas emocijas pret tevi.
Recenzijas beigās vēlos pateikt to, ka nebiju gaidījusi, ka šī izrāde tā aizķers mani. Izrādē tika pasniegta ļoti viegla veidā, kaut gan tēmas bija ļoti dziļas un sarežģītas, neskatoties uz to, ka mēs katrs jau to visu zinām. Galvenā atziņa, kas paliks ar mani ir neļaut savam egoismam pārņemt sevi, jo tā mēs pazaudējam visu gaišo un pozitīvo, kas ir šajā pasaulē. Noteikti iesaku noskatīties vidusskolēniem un vecākiem cilvēkiem, jo tas ir tā vērts, katram radīsies savas atziņas un jauna izpratne par visumu.
…
