Runas kultūra sevī ietver pareizu, saturam atbilstošu visu valodas līdzekļu izmantošanu. Skaņu izrunas kultūras vispārinātie uzdevumi ir:
vingrināt artikulācijas aparātu dažādu valodas skaņu artikulēšanai;
vingrināt un nostiprināt visu dzimtās valodas skaņu pareizu izrunu izolēti un vārdos atbilstoši ortoepijas normām;
veicināt dažādu balss kvalitatīvo īpašību attīstību, vingrināt regulēt balss tempu;
veicināt prasmi brīvi, dabiski, izteiksmīgi runāt saskarsmē, kā arī atstāstot, stāstot, runājot dzejoļus, ar intonācijas palīdzību parādīt savu vai personāžu attieksmi, garastāvokli (skumjas, prieku, bēdas, lepnumu, lielību, viltību);
vingrināt runas dzirdi un fonemātisko uztveri [1;56].
Skaņu izruna bērnam attīstās pakāpeniski. Pirmsskolas vecuma sākuma periodā bērnu runas aparāts ir pilnīgi izveidojies. Tas tikai nedaudz atšķiras no pieauguša cilvēka runas aparāta. Funkcionē arī fonemātiskā dzirde. Tomēr katrā attīstības periodā bērniem ir nepilnības skaņu izrunas kultūrā, kuras pedagoģija uzskata par izrunas nepilnīgu attīstību.…
