-
Svētā Jēzus luterāņu baznīca
Virs ieejas paceļas 37 m augsts divpakāpju tornis. Tā otrā stāva nišā katrā pusē ievietotas pa divām korintiskā ordera kolonnām, bet torni vainago neliels astoņstūrains kupoliņš. Tornī atrodas bronzas zvans, kurš liets 1708.g. un tā autors ir J. Rode. Uz zvana kakla uzraksts – starp divām ornamentu rindām – ME FECIT IACOB ROHDE IN RIGA = ANNO 17081.
Tā kā ir raksturota dievnama ārpuse, jādod ieskats arī dievnama interjerā. Guļbaļķu sienas, koka kolonnas, koka naglu savienojumi, lieli joniskā ordera kapiteļi, dekoratīvo detaļu smalkums un baltās krāsas dominante baznīcas gaisotni vērš svinīga miera pilnu. Koks kā materiāls gluži vai simboliski atbilst šai noskaņai – dzīvs, elpojošs, mieru un paļāvību raisošs.
Dievnams iekšēji ir astoņstūra telpas veidā, kuras stūrus akcentā jau pieminētie kolonnu pāri ar joniskiem kapiteļiem. Tās balsta ne tikai apaļo kupolu, bat arī luktu ērģelēm, kas apiet gandrīz līdz altārim. Soli aizņem laukumu iekšpus kolonnām.
Dievnama galvenā vieta – altāris – atrodas aiz kolonnām, tā vietu uzsver arī pilastri. Divi kolonnu pāri novietoti uz pamatnēm, kas stāv atsevišķi, augstāk par mensu. Kolonnas dublē pilastri tieši aiz tām. Altāra uzbūve stipri atgādina triumfa arku.…
Jēzus baznīca ir unikāla koka guļbūves ēka un augstākā koka baznīca Latvijā un, iespējams, visā Austrumeiropā. Pašreizējais dievnams ir jau ceturtais šajā vietā, jo trīs iepriekšējie krituši par upuri kara liesmām, nopostīti līdz pamatiem.Jaunā koka baznīca ampīra stilā celta 1818. – 1822.g. pēc Vidzemes guberņu arhitekta K. F. Breitkreica projekta (1200 sēdvietas ). Pēc viņa nāves, no 1820.g. celtniecību uzraudzīja arhitekts J. P. Krīks, bet būvniecības darbus veica meistars J. D. Gotfrīds.
