Legāls aborts, komplikācijas, rehabilitācija

Legāls aborts jeb aborts pēc sievietes lūguma ir aborts, ko veic gadījumā, kad grūtniecība ir nevēlama un sieviete lūdz ārstu to pārtraukt. Šādu abortu veikšanas iespēju, ārsta specialitāti un medicīnas iestādes, kurās drīkst veikt legālu abortu, nosaka un reglamentē valsts likumdošana. Līdz 19. gadsimtam nebija īpašu likumu, kas reglamentētu abortu veikšanu. Sievietei juridiski bija tiesības pārtraukt grūtniecību. Sākot ar 1829. gadu tika izstrādāta virkne likumu, kas aizliedza veikt abortu un paredzēja dažāda veida sodus gan mediķiem, kas veic abortus, gan sievietēm, kas izrāda vēlēšanos pārtraukt grūtniecību. ASV aborts bija pilnībā aizliegts laika periodā no 1900. līdz 1960. gadam. Mūsdienās aborts ir atļauts 54 pasaules valstīs, kas sastāda 61% pasaules populācijas. Aptuveni 97 valstīs likumdošana neparedz iespēju veikt šādu abortu, tie ir ap 39% pasaules populācijas. 1999.gadā vairākās valstīs – Čīlē, Vatikānā, El Salvadorā un Maltā mākslīga grūtniecība vispār nebija atļauta. Lielākās no valstīm, kurās aborts ir aizliegts ir: Polija, Peru, Brazīlija, Kolumbija un Meksika. Pasaulē ik gadu tiek veikti ap 20-30 miljoni legālu abortu un 10-20 miljoni kriminālu abortu. Kriminālie aborti apdraud sievietes veselību un bieži arī dzīvību. Ap 13% visu ar grūtniecību saistīto komplikāciju un sieviešu mirstības ir saistīta ar krimināliem abortiem.
Latvijā mākslīga grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes lūguma ir atļauta līdz 12. grūtniecības nedēļai. Kopš 1993. gada operācijas maksu sedz pati sieviete.
Latvijā mākslīgo abortu skaits ir augsts. 2004. gadā tika veikti 23,2 mākslīgie aborti aprēķinot uz 1000 sievietēm fertilā vecumā (15-44 gadi) un 674 mākslīgie aborti, aprēķinot uz 1000 dzīvi dzimušiem bērniem. Līdz ar to sanāk, ka teju katra otrā grītniecība beidzas ar abortu.…