Inflācijas sekas, inflācijas ietekmi uz valsti ir jāvērtē atsevišķi, vienai valstij 10% cenu ikgadējais pieaugums vienā valstī var sekmēt arī ražošanas pieaugumu , bet citā to var uzskatīt par tautsaimniecībai bīstamu. Inflācijas pieaugumu līdz noteiktam tās līmenim var veicināt ražošanas pieaugumu , to pārsniedzot inflācija izsauc ražošanas apjoma samazināšanos un bezdarbu. Lai tiktu noskaidrots kā inflācija ietekmē ekonomiku un kāds ir tās pieļaujamais līmenis ir jānosaka inflācijas kritiskais punkts, kas raksturo robežu aiz kuras inflācija kļūst par ražošanas sašaurināšanās un ‘’bremzēšanas’’ faktoru. Pēc kritiskā punkta sasniegšanas samazinās naudas reālā vērtība un tās pirktspēja , un inflācija destabilizē ekonomiku. Inflācijas kritisko punktu nosaka pēc novērojumiem , un tas ir atkarīgs no ekonomikas struktūras. Inflācijas periodā pieaug dzīves dārdzība , lai noturētu dzīves līmeni , nominālie ienākumi jāpalielina vismaz tādos pašos tempos , kādi ir inflācijas tempi, teču ir dažas iedzīvotāju grupas, kuras to nespēj piemēram pensionāri. Lai noturētu šo slāņu dzīves līmeni nemainīgu ir jāpalielina sociālās izmaksas. …
Galvenais inflācijas iemesls ir disproporcijas tautsaimniecībā , kuras izjauc līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu , starp ienākumiem un izdevumiem, starp nozarēm. Inflācija var būt gan atklāta , gan apslēpta. Atklāta inflācija izpaužas tā , ka to var redzēt , sajust kā cenu pieaugumu. Slēpta inflācija vai izveidoties centralizētā ekonomikā , kad valsts kontrolē cenas. Cenas ārēji ir stabilas , un inflācija izpaužas nevis cenu pieaugumā , bet dažādās slēptās formās: pieaug preču deficīts ,attīstās ‘’ēnu ekonomika’’. Atkarībā no cenu pieauguma tempa inflācija var būt: o Lēna, cenu pieaugums ir 3-4% gadā, šāda inflācija ir nekaitīga , jo naudas vērtība praktiski nemazinās; o Mērena, cenu pieauguma temps līdz 10%gadā. Šāda inflācija ir normāla valstīm , kuras attīstās un industrializējās. Naudas vērtība pamatā nemazinās , šāda inflācija valstīm ar stabilu un veselīgu ekonomiku tas ir signāls par līdzsvara izjaukšanu ekonomikā; o Strauja jeb galopejoša, cenu pieauguma temps ir 20-200% gadā. Nauda zaudē vērtību un tiek ātri pārvērsta precēs. Slēdzot līgumus ir jāņem vērā cenu pieaugums un izmaiņas valūtas kursos; o Hiperinflācija , kad cenu pieauguma temps pārsniedz 50% mēnesī. Naudas vērtība krītas tik strauji , ka tā nespēj veikt savas funkcijas.
