Merkantilisma teorija noteica to, ka pārvaldei jākontrolē ekonomiskos procesus un jāizvērtē vēlamos attīstības virzienus, maksimāli jāsamazina imports, taču jāpalielina eksports, visu ekonomisko varenību nosaka uzkrāto līdzekļu skaits hercogistes kasē.[3]
Varbūt vairumam radīsies uzskats, ka šī patiešām bija tikai trūcīgā slāņa ekspluatācija, taču es uzskatu pretēji. Jebkurā laikmetā visa dzīves sistēma kārtojas pēc tā, ka cilvēks izmanto citus savā labā. Izglītotākais izrīko strādniekus pēc saviem ieskatiem, izmantojot viņu darbaspēku kopējai attīstībai, tāpēc uzskatu, ka Jēkabs Ketlers operatīvi izmantoja hercogistes lauksaimnieku, namdaru, amatnieku, jūrnieku un citu iedzīvotāju spēkus un resursus, lai paaugstinātu labklājību un ekonomisko izaugsmi, kas viņam arī izdevās, taču Ziemeļu karš ir iemesls, kādēļ viss viņa darbs izkūpēja gaisā. Protams, pēc kara, kad tika atbrīvots, hercogs neatmeta cerības visu atjaunot, taču atgūt 1955. gada attīstības līmeni vairs nebija iespējams. Lai kā arī bija, Jēkabs nepadevās un cīnījās par savas hercogistes izaugsmi, no kā daudzi varēja mācīties vēl gadu desmitiem vēlāk.
…
