1923. gadā Ā. Hitlers mēģināja gāzt Bavārijas valdību Dienvidvācijā (t.s. Minhenes “alus pučs*”), taču piedzīvoja neveiksmi un uz laiku nokļuva cietumā. Tur viņš sarakstīja grāmatu “Mein Kampf” (“Mana cīņa”).
*Pučs – sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu.
Hitlera sarakstītā grāmata aicināja atjaunot Vācijas varenību, atgūt pēc Versaļas līguma zaudētās teritorijas un radīt Lielvācijas impēriju, kas aptvertu visu Eiropu. Autors apgalvoja, ka vācieši ir “valdošā rase, kas cēlusies no āriešu tautām” un līdz ar to viņiem ir tiesības valdīt pār citiem. Slāvus, ebrejus un citas tautas viņš uzskatīja par zemākām rasēm, turklāt vainoja ebrejus visās Vācijas problēmās: * pasaules kara zaudējumos; * bezdarbā; * komunisma ideju izplatīšanā.
Hitlera popularitāte strauji auga, jo viņš prata radīt iespaidu par spēcīgu personību, autoritāti, kuras trūkumu vācieši izjuta pēc ķeizara Vilhelma II atteikšanās no troņa.
…
