-
Māsu izglītības filosofija
Nobeigums
Māsu patreizējā izglītības programmā liela daļa mācību programmas aizņem gan pedagoģija, gan psiholoģija, gan filosofija un ētika. Māsām ir iespēja pilnveidoties gan tālākizglītības kursos, gan mācīties māszinības bakalaura un maģistra studijās. Ja kopš neatkarības laikiem arvien vairāk tika runāts par pieeju pacientam kā biopsihosociālai būtnei, tad tagad medicīnā ienāk salīdzinoši jauns jēdziens – ekoloģiskā pieeja, kas nozīmē vēl atbildīgāku un individuālāku pieeju pacientam, nekādā veidā nekaitējot viņa patreizējam stāvoklim.
Gan Platona, gan Aristoteļa darbos var sastapties ar to, ka izglītības jēdziens ir saistīts ar sevis izzināšanu un sevis pilnveidošanu. Pēc Platona, cilvēka būtība ir cilvēka dvēsele, bet pašas dvēseles būtība ir izziņa. Tādējādi viss dzīves ceļš ir sevis izzināšanas un sevis pilnveidošanas ceļš, dvēseles iegremdēšanās sevī nolūkā izzināt tās patieso dabu (Alijevs, 2005).
Tomēr par visu māsas sūtību un darbu visprecīzāk saka Hendelsone: „Māsa ir pagaidu samaņa pacientam nasamaņā, vēlme dzīvot tam, kurš gribējis izdarīt pašnāvību, kājas klientam pēc amputācijas, acis tam, kurš tikko zaudējis redzi, pārvietošanās iespējas zīdainim, zināšanu un drošības avots jaunajai mātei, valoda tam, kurš ir par vāju, lai runātu” (Gaile,2008).
…
Filosofija ir visa pamats. Lai arī kas tiktu aplūkots, visur var atrast filosofisku pamatojumu. Termins „izglītības filosofija” parādās XX gadsimta sākumā domātāju – pedagogu Dž. Djuīja un V.Rozanova darbos. Šajā filosofijā tika izveidota patstāvīga pieeja izglītības analīzei......Māsas profesionālā kompetence ietver sevī komunikācijas spējas, prasmes un zināšanas, kuras nodrošina pacienta veselības aprūpi, pacienta pamatvajadzības, spēju risināt ar veselību saistītās problēmas, ievērojot ētisko darbību savā darbā......Māsu izglītības filozofija pamatojas māszinību teorijās, kur kā galvenie pamatjēdzieni izvirzās – cilvēks, vide, veselība un aprūpe.......
