Nabadzība ir situācija, kādā nokļūst indivīds vai noteikta sabiedrības daļa, kad materiālo un sociālo resursu nepietiekamības dēļ tām ir ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo uzturu (pārtika, mājoklis, apģērbs, atsevišķos gadījumos arī aprūpēšana) un piedalīties sabiedrības dzīvē tādā apjomā, kas uzskatāms par pieņemamu konkrētajā sabiedrībā. Nabadzību mēdz definēt arī kā – nepieciešamo dzīves uztura līdzekļu trūkums un arī nespēja tos sagādāt vai nu personīgu iemeslu (slimība, vecums, izšķērdība, laiskums), vai arī no atsevišķa cilvēka neatkarīgu apstākļu dēļ (bezdarbs, saimnieciskā krīze, neraža). Jēdziens tautas nabadzība ir plašāks kā ienākumu nabadzība.
Atkarībā no mājsaimniecības ienākumu līmeņa, nabadzībā dzīvojošās personas var tikt klasificētas kā trūcīgas un mazturīgas. Par trūcīgām ir uzskatāmas tās personas, kuru ienākumi ir zemāki nekā valdības noteiktais līmenis.…
