Sirdsapziņa un kauns šajā stāstā izpaudās ar to, ka savā starpā uzvedās ieslodzītais un cietumsargs. Sirdsapziņa bija arī cietumsargam tas, ka viņam nebija svarīgi kādās attiecībās viņi savā starpā ir, viņam bija svarīga ģimene, līdz ar to uzskatīja, ka svarīgi ir arī palaist ieslodzītu brīvībā, lai viņš spētu uzmeklēt savu ģimeni un dot cerības bērniem uz turpmāko dzīvi. Es uzskatu, ka viņi sapratās tikai tāpēc, ka abiem bija svarīga viņu bērnu nākotne. Taču šajā stāsta kauns ieslodzītajam nebija par to, ka viņš atrodas cietumā, jo viņš bija tikai darījis savus pienākumus, viņam varēja būt kauns tikai par to, ka viņš nespēs piedalīties savu bērnu audzināšanā, un cietumā viņam nebūs iespējas sazināties ar savu ģimeni.
Šis stāsts lika padomāt par savām dzīves vērtībām un noteiktajām ētikas kategorijām. Lika apdomāt, ka ir iespēja visu izmainīt, ja ļauj vaļu savām emocijām. Šīs desmit kategorijas iekļauj sevī ļoti daudz emociju, ko tikai katrs pats var izmainīt.
…
