| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Rokasnaudas funkcijas | 4 |
| 2. | Rokasnaudas līgums | 5 |
| 3. | Rokasnaudas tiesiskais regulējums | 10 |
| 4. | Tiesu prakse | 13 |
| 5. | Secinājumi un priekšlikumi | 16 |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 18 |
Pienācīga saistību izpilde parasti notiek brīvprātīgi. Tomēr, slēdzot darījumus, vienmēr pastāv risks, ka līgumā paredzētās saistības var tikt nepildītas vai pildītas nepienācīgi. No darījuma dalībnieku līgumsaistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes godprātīgu darījuma dalībnieku aizsargā likuma normas par saistību izpildīšanas obligāto raksturu un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu. Rokasnauda ir tradicionāls saistību izpildes nodrošinājuma veids īres, nomas, uzņēmuma, pirkšanas pārdošanas līgumos. Rokasnaudu var izmantot kā fiziskas, tā juridiskas personas.
Lai līdz minimumam samazinātu pušu saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes risku, Latvijas Republikas Civillikumā paredzēti piespiešanas mehānismi to izpildei – saistību izpildes nodrošināšanas līdzekļi. Latvijas Republikas Civillikums tos nosauc par saistību tiesību pastiprināšanas līdzekļiem. Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 1691.pantu saistību spēks var tikt pastiprināts ar ķīlu, galvojumu, līgumsodu un rokasnaudu. Saistību izpilde pēc darījuma dalībnieku ieskata var tikt nodrošināta ar vienu vai vairākiem no iepriekš minētajiem līdzekļiem.
Visi šie līdzekļi ir praksē izplatīti. Šā referātā mērķis ir aplūkot rokasnaudas un tās seku regulējumu Latvijas Republikas Civillikumā, tās atspoguļojumam teorijā un iespējamajām problēmām praksē. Referāta sagatavošanā pielietota analītiskā pētīšanas metode, balstoties uz Latvijas Republikas Civillikuma un Kalvja Torgāna, Andra Grūtupa, Osvalda Joksta pētījumiem un publikācijām.…
