Laikā, kad nauda ieņem reliģijas vietu, un par nopelnīto naudu papildus var saņemt arī lieku devu pašpārliecinātības, un to neilgo brīvo laiku, kas paliek pēc neapzinātas informācijas sagremošanas, kapitālisma ‘celšanas’, sanāk izmantot, aizbāžot nogurušo organismu ar kaut ko, kas nepieprasa domāšanu, bet nomierina, iedrošina atslābt, atpūsties, neiedziļināties... Nepaliek nekas.
Protams, katram laika posmam vēsturē ir raksturīgas konkrētas iezīmes, taču, man šķiet, īstenībā vienmēr viss ir daudz sarežģītāk. Viennozīmīgas atbildes tam, vai apgaismība, ja tā būtu kļuvusi atzinību plašākā sabiedrības lokā, spētu nest pilnīgi citādākus cilvēkus, vai zaudētu mūsu emocionālās un garīgās šķautnes, vai, tieši otrādi – ar pareizi stimulētu prātu mēs spētu daudz vairāk piekļūt arī savām emocionālajām pasaulēm, nevar zināt. Tomēr man šķiet, ka šobrīd mēs noteikti nedzīvojam apgaismotā laikmetā, kaut mums ir vairākas sastāvdaļas, kam būtu potenciāls radīt auglīgu vidi apgaismības pamatprincipu attīstībai, tikai, protams, mūsdienu specifikai pielāgotā formā.
…
