Starptautisko tiesību subjekti – ir valsts, tautas un nācijas, kas cīnās par savu nacionālo neatkarību, starptautiskās organizācijas un valstīm līdzīgi veidojumi. Atšķirībā no tiem valsts iekšējo tiesību subjekti ir valsts, fiziskas vai juridiskas personas. Modernās rietumvalstu starptautisko tiesību skolās kopumā pie starptautisko tiesību subjektiem pieskaita arī fiziskas personas, atsaucoties uz to, ka ļoti plaša starptautisko konvenciālo tiesību jomā, vispirms cilvēka tiesību sfērā, reglamentē fiziskas personas statusu. Fiziska persona un to grupas var tieši griezties attiecīgajā starptautiskās tiesas institūcijā ar prasību atjaunot tās pārkāptās tiesības.
Valstis un tautas ir galvenie starptautisko tiesību subjekti, bet starptautiskās organizācijas un valstīm līdzīgi veidojumi, kā piemēram, Vatikāns, ir sekundārie starptautisko tiesību subjekti. Starptautisko tiesību galvenie avoti ir starptautiskie līgumi un paražas, bet sekundārie (mazāk svarīgie) – starptautisko tiesu un arbitrāžu precedenti, kā arī ievērojamu juristu un politiķu doktrīnas.
Starptautisko tiesību subjekti ir tiesību un pienākumu nesēji starptautiskajās attiecībās. Starptautisko tiesību subjektiem piemīt ne tikai starptautiskā tiesībspēja, bet arī starptautiskā rīcībspēja atkarībā no starptautisko tiesību subjekta rakstura tā tiesībspējas ietvaros.
Galvenie starptautisko tiesību subjekti ir valstis, jo starptautiskās tiesības ir veidojušās kā valstu vai nāciju savstarpējās attiecības reglamentējošās tiesības.…
1. Starptautisko tiesību subjektu jēdziens un veidi. Valstis kā galvenie starptautisko tiesību subjekti. 2. Starptautisko (starpvalstu) organizāciju un citu starptautisko tiesību subjektu tiesībsubjektība. Indivīda statuss starptautiskajās tiesībās. 3. Atzīšana starptautiskajās tiesībās. Atzīšanas veidi. Atzīšanas teorijas. 4. Valstu pēctecības jautājumi starptautiskajās tiesībās. Pēctecība attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem, valsts īpašumu, valsts arhīviem un parādiem. Kontinuitātes teorija. Jēdzieni: Starptautisko tiesību subjekti. Starptautiskā tiesībsubjektība. Starptautiskais protektorāts. Mandāta teritorija. Suverenitāte. Ekskluzīvā jurisdikcija. Konkurējošā jurisdikcija. Brīvpilsēta. Konkordāts. Valsts priekštece. Valsts pēctece. Tobara doktrīna. Estradas doktrīna. Atzīšana de facto. Atzīšana de jure. Atzīšana ad hoc. Kontinuitātes teorija. Pašnoteikšanās tiesības. Deklaratīvā valsts atzīšanas teorija. Konstitutīvā valsts atzīšanas teorija. Jautājumi un uzdevumi: 1.Kāds veidojums starptautiskajās tiesībās tiek saukts par valsti? 2. Ar ko atšķiras dažādi starptautisko tiesību subjekti? 3. Kas bauda suverenitāti – valsts vai to izveidojusī tauta(nācija)? 4.Kāpēc ir nepieciešams valsts atzīšanas institūts? 5.Kādi ir starptautiskās atzīšanas veidi un formas? 6.Ar ko atzīšana de jure atšķiras no atzīšanas de facto? 7.Ar ko atšķiras dažādas valsts atzīšanas teorijas? 8. Kādos gadījumos ir pamats runāt par valdības atzīšanu? 9. Kādas ir federācijas subjektu starptautiskās tiesībsubjektības īpatnības? 10.Kad rodas jautājums par valsts tiesībpēctecību?
