Cilvēks kā personība sāk veidoties ģimenē. Ģimeni var uzskatīt par personības šūpuli. Attiecībās ar tuvākajiem ģimenes locekļiem – māti, tēvu, brāļiem, māsām, vecvecākiem – bērnam no pirmajām dzīves dienām veidojas viņa personības struktūra. Ģimenē bērnam tiek doti pirmie uzvedības paraugi – ar to palīdzību bērns iepazīst apkārtējo pasauli. Šī tendence pastiprinās, pateicoties emocionālā bērnu un mātes un tēvu attiecībām. Psiholoģiskās attiecības starp ģimenes locekļiem var būt estētiskas, reliģiozas, politiskas. Galvenais garīgais spēks, kas vieno ģimeni, ir radniecīgas jūtas. Ģimenes noturība un stabilitāte var tikt nodrošināta, pateicoties gan ārējiem, gan iekšējiem faktoriem, caur kuriem realizējas savstarpējā emocionālā un ekonomiskā ieinteresētība.
Ģimenes un audzināšanas lomas ietekme uz pašvērtējuma veidošanos vislabāk saprotama, analizējot galvenās ģimenes funkcijas un mehānismus, kuri sekmē bērna attīstību ģimenē, un kuri ir apguves pamatā dažādiem uzvedībaas modeļiem. Pētījumi par vislabvēlīgākiem apstākļiem ģimenē bērna attīstībai nav vispārīgi apkopoti. Kā galvenās ģimenes funkcijas varētu minēt :
emocionālā siltuma, mīlestības, atbalsta, drošības izjūta ;
veicināt sabiedrībā pieņemtu uzvedības modeļu veidošanos bērnos ;
nodrošināt katra ģimenes locekļa attīstību un tālāku pilnveidošanos ;
izejot no sabiedrībā pieņemtām normām, sekmēt bērnā vajadzības modeļu veidošanu ;
veicināt dzimuma un dažādu sociālo lomu apguvi ;
sekmēt psihisko līdzsavru un možu garastāvokli visiem ģimenes locekļiem.…
