Māksla un dažādas tās izpausmes mums ir pazīstamas jau kopš cilvēku pirmsākumiem. Apmierinot savas primārās vajadzības cilvēkiem radās tieksme izdaiļot sevi un apkārt esošās lietas. Tādā veidā cilvēks ne tikai padarīja krāšņāku dzīvi, bet arī pašapliecinājās, nodrošināja atpazīstamību un iedvesa priekšmetos dzīvību. Laikam ejot cilvēks attīstījās visās jomās un arī māksla nav izņēmums. Tātad māksla, līdz ar cilvēci, ir mērojusi garu ceļu un gājusi caur dažādiem posmiem. Bet visos šajos posmos māksla ir bijusi dižu filozofu uzmanības lokā. Ir izvirzītas dažādas, laikmetam atbilstošas, mākslas definīcijas un uzdevumi. Ir apspriesta mākslinieku loma dzīvē un mākslas darbā, kā arī estētikas un mākslas saistība. Tāpēc man šķita interesanti apskatīt atšķirības un līdzības starp milzīgas laika distances šķirtu filozofu domām. Platons un Aristotelis ir antīkās filozofijas pārstāvji un no vācu klasiķiem Kanta un Šellinga tos šķir aptuveni divi tūkstoši gadu, bet par spīti ievērojamajai laika plaisai, man gribētos salīdzināt šo filozofu skaistā un mākslas uztveri un, iespējams, atrast ko kopīgu. Mana izvēle krita tieši uz šiem domātājiem, jo, manā skatījumā, Platons un Aristotelis visspilgtāk pārstāv savu laikmetu, to pašu varētu teikt arī par Kantu.…
