-
Vardarbības cēloņi - psihiskas slimības
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | VARDARBĪBA | 4 |
| 2. | VARDARBĪBAS SAISTĪBA AR PSIHISKĀM SLIMĪBĀM | 5 |
| 2.1. | BIPOLĀRI AFEKTĪVI TRAUCĒJUMI | 5 |
| 2.2. | NEIROTISKI, AR STRESU SAISTĪTI TRAUCĒJUMI | 6 |
| 2.3. | ŠIZOFRĒNIJA | 8 |
| 2.4. | NARCISMS | 9 |
| SECINĀJUMI | 11 | |
| BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS | 12 |
SECINĀJUMI
Vardarbība - tā ir jebkura uzvedības forma, kas ir vērsta uz aizvainojumu vai vēlmi nodarīt ļaunu citai dzīvai būtnei, kura nevēlas tāda veida attieksmi pret sevi. Vardarbība tiek skaidrota arī kā fiziska vai verbāla uzvedība, kas ir vērsta nodarīt ļaunu kādam citam.Vardarbībai ir dažādi veidi - fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, psiholoģiskā vardarbība, ekonomiskā, vardarbīga, vajāšana.
Vienkārši agresija, tādas diagnozes nav. Psihoterapijā ir diagnoze – afekta nesavaldīšana, ja ir afekts, tad psihisku slimību atpazīt ir viegli, jo pacients ir hipermaniakāls vai uzbudināts, vai viņa idejas atspoguļojas uzvedībā. Psihiatrisko diagnožu spektrs ir diezgan plašs. Teiksim, murgu pacienti. Viena daļa, kas var kļūt vardarbīgi, ir šizofrēnijas slimnieki, kam ir murgi vai halucinatoras balsis. Vēl ir viena pacientu grupa, kuru diagnoze ir obsesīvi kompulsīva personība. Viņi kļūst agresīvi, ja dzīvoklī nav kārtības vai tīrības, vai nav kaut kā viņam svarīga. Viena no psihoterapijas diagnozēm ir narcisms, ir veselīgais narcisms, kas piemīt visiem: visiem patīk, ka viņu slavē, un nepatīk, ka kritizē, bet diagnozē “narcistiskas personības traucējumi” ietilpst tādi kritēriji kā augstprātība, uzpūtība, narcistiska agresija, kad cilvēks tiek kritizēts, skaudība pret citu veiksmi. Diagnozē bipolāri afektīvi traucējumi, pacientam ir garastāvokļa traucējumi, kad depresijas vai pazemināta garastāvokļa periodi mijas ar māniju - paaugstinātas aktivitātes periodiem. Paasinājuma laikā cilvēks apdraud sevi vai apkārtējos, nepieciešama ārstēšanās stacionārā.
…
Vardarbība ir apzināta fiziska spēka vai varas pielietošana pret personu, personas grupu vai pat veselu kopienu, lai panāktu noteiktu uzvedību, neievērojot šīs personas, grupas vai kopienas vēlmes, intereses un tiesības. Vardarbība sevī var arī neietvert fiziska spēka pielietojumu. Bieži vardarbīgās puses mērķu sasniegšanai pietiek tikai ar fiziskas izrēķināšanās piedraudējumu. Vardarbības rezultātā tiek panākta pakļautās personas vai personu grupas uzvedības maiņa vai noteiktas uzvedības saglabāšana, ja to vēlas vardarbīgā puse. Vardarbības sekas var būt gan fiziski ievainojumi, psiholoģiska trauma, materiāli zaudējumi, kā arī nāve. Vardarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem ir viens no visizplatītākajiem vardarbības veidiem un tā var notikt gan starp svešiniekiem, gan starp pazīstamiem un par ļoti tuviem cilvēkiem. Ar jēdzienu “vardarbība ģimenē” tiek saprasta vardarbība tieši starp tuviem cilvēkiem – laulātajiem, radiniekiem, vecākiem un bērniem, pāriem, starp kuriem pastāv intīmas attiecības. Civilprocesa likumā paredzētā pagaidu aizsardzība pret vardarbību aizsargā tos cietušos, kur cietuši no tuvu cilvēku vardarbības, jo šajos gadījumos visbiežāk notiek atkārtota vardarbība, kā arī cietušais var atrasties pastāvīgā apdraudējumā no varmākas. Vardarbībai var izšķirt vairākus veidus pēc tās izpausmēm un sekām – fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, emocionāla vardarbība, ekonomiska vardarbība un vajāšana. Visbiežāk ģimenes vardarbībā cietušie piedzīvo vairākus vardarbības veidus, kas var notikt secīgi, kā arī vienlaikus, piemēram, sitienu pa seju var pavadīt arī aizskaroši un pazemojoši apvainojumi.
