-
Elektrodrošība un traumatisms
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Elektrodrošība | 4 |
1.1. | Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organismu | 4 |
1.2. | Elektrodrošība ikdienā | 4 |
1.3. | Aizsardzības līdzekļi | 6 |
2. | Elektrotraumatisms | 8 |
2.1. | Pirmā palīdzība elektrotraumas gadījumā | 9 |
2.2. | Elektriskās traumas | 10 |
Secinājumi | 11 | |
Izmantotā literatūra | 12 |
Par aizsardzības līdzekļiem sauc ierīces un aparātus, pārnesamas un pārvadājamas ierīces un iekārtas, kā arī iekārtu, ierīču un aparātu atsevišķas daļas, kas kalpo elektroietaisēs strādājošā personāla aizsardzībai no elektriskās strāvas traumām, elektriskā loka un tā degšanas produktu iedarbības.
Aizsardzības līdzekļus iedala trijās grupās:
izolējošie aizsardzības līdzekļi – dielektriskie gumijas cimdi, botes, galošas, paklāji, izolējošie paliktņi, instrumenti ar izolētiem rokturiem, izolējošie stieņi, izolējošās kāpnes, platformas u.c.;
aizsardzības līdzekļi, kas aizkavē nejaušu pietuvošanos zem sprieguma esošai elektroiekārtai, - pagaidu nožogojumi, aizsardzības plakāti, drošības zīmes, sprieguma uzrādītāji, mērinstrumenti, signālspuldzes, pārnēsājamie zemētāji u.c.;
aizsardzības līdzekļi, kas pasargā no elektriskā loka un tā degšanas produktu iedarbības un mehāniskiem bojājumiem, - aizsargbrilles, brezenta cimdi, drošības troses, gāzmaskas u.c.
Aizsardzības līdzekļus pēc lietošanas veida iedala divās grupās:
kolektīvie aizsardzības līdzekļi,
individuālie aizsardzības līdzekļi.
Aizliegts izmantot aizsardzības līdzekļus, kuru pārbaudes termiņš ir notecējis.
Aizsardzības līdzekļi jāglabā noslēgtās telpās vai speciālos skapjos. No gumijas izgatavotos aizsardzības līdzekļus jāglabā telpās pie temperatūras 0…25 grādi pēc C.
Uz pārbaudītajiem aizsardzības līdzekļiem, izņemot instrumentus ar izolētiem rokturiem, un sprieguma uzrādītājiem līdz 1000 V, jāuzspiež noteiktas formas zīmogs.
Zīmogam jābūt labi saredzamam un uzspiestam ar izturīgu, nenomazgājamu krāsu.…
Elektriskā strāva uz cilvēka organismu var iedarboties bioloģiski, termiski, elektroķīmiski vai mehāniski. Bioloģiskas iedarbības rezultāta caur organismu plūstoša strāva izraisa elpošanas, sirdsdarbības vai nervu sistēmas traucējumus, kā arī muskuļu krampjus. Tā rezultātā var rasties elektriskais trieciens un elektriskais šoks, bet var arī izraisīt dzīvajās šūniņās un audos neatgriezeniskus procesus, kuru rezultātā tie var atmirt. Elektriskajam šokam ir divas fāzes: uzbudinājuma fāze un bremzēšanas fāze Uzbudinājuma fāze iestājas tūlīt pēc strāvas iedarbības, cietušais paliek pie samaņas, saglabājas elpošana un asinsrite, bet pēc tam iestājas bremzēšanas fāze, strauji pazeminās asins spiediens, paātrinās pulss, palēninās elpošana, parādās nomācoša sajūta, pilnīga atslēgšanās no apkārtējas vides, iestājas klīniskā un, pēc tam (ja netiek savlaicīgi sniegta medicīniskā palīdzība) bioloģiskā nāve.
