Pirmais, kas krīt acīs, vēl neiedziļinoties tekstos par šiem abiem dieviem, ir rakstība – runājot par Aristoteļa dievu tiek izmantots mazais burts, bet par kristiešu – lielais…
Iespējams tas tādēļ, ka Aristotelis kopumā nerunā par konkrētu dievu, bet gan par dievišķuma dabu. Savukārt kristiešiem ir viens Dievs (teocentrisms), kam ir trīs izpausmes veidi: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus) un Dievs Svētais Gars.
Galvenokārt atšķirība šajās abās dievu uztverēs parādās pasaules radīšanas uzskatā. Kristietības izšķirošais moments ir tas, ka pasaule tiek radīta no nekā [creati ex nihilo]. Aristoteļa princips ir, ka no nekā nekas nerodas [ex nihilo nihil fit].
Aristoteļa nopelns ir termina “teoloģija” ieviešana. Jo viņa mācības pamatprincipi (par matēriju un formu, mērķtiecību, kustību un attīstību) ved pie teoloģijas. …
