Iebildumus raisīja katoļu baznīcas tieksme pēc varas un citi faktori:
lielāka vara un ietekme, nekā valdniekam savā zemē, šajā zemē bija pāvestam un baznīcai, pat valdnieku tronī apstiprināja pāvests;
un augstākie garīdznieki bija ne tikai garīgie vadītāji, bet bieži iesaistījās politikā;
katoļu baznīcas pārstāvji ieņēma ietekmīgus valsts amatus;
kara laikā pāvests, kardināli un arhibīskapi nereti bija pat armiju komandieri;
baznīca iekasēja nodokļus un par naudu pārdeva garīgo preci – indulgences (grēku atlaides), mises (jeb mesas – katoļu galvenais dievkalpojums), sveces, ceremonijas, bīskapijas un baznīcas amatus.…
