Ēriksons personības attīstību aplūkoja kā cilvēka „Es” jeb Ego attīstību. Eriksonu atšķirībā no Freida vairāk interesēja personības apzinātās daļas attīstība. Tādejādi Eriksons papildina Freidu, nevis to noliedz.
Eriksons vairāk uzsvēra sociālo faktoru, sbiedrības lomu personības veidošanās un attīstības procesā.
Pēc psihoanalītiķu domām, Ego galvenokārt izpilda sociālās adaptācijas funkciju. Ego loma ir pielāgošanās dzīvei sabiedrībā; būt gatavam dzīvei sabiedrībā, būt gatavam izpildīt tās prasības, ko izvirza sabiedrība.…
