Viens no svarīgākajiem Satversmes sapulces pieņemtajiem likumiem bija likums par zemi. Pirms Latvijas valsts dibināšanas latviešu zemniekiem piederēja mazāk nekā puse visas zemes. Lielākā daļa zemes bija vācu muižnieku īpašums. Vairums latviešu bija bezzemnieki savā tēvzemē, muižu un saimnieku kalpi. Daudzi latvieši izceļoja uz Krieviju un Ameriku, kur cerēja iegūt zemi. Citi devās uz pilsētām, sevišķi uz Rīgu.
Jaunais likums ieskaitīja kā valsts īpašumu lielāko daļu muižu zemes. To izdalīja tiem latviešu zemniekiem, kuri vēlējās dibināt savas saimniecības. Katrai jaunsaimniecībai piešķīra līdz 22 hektāriem zemes. Par piešķirto zemi valstij bija jāmaksā - no 10 līdz 20 latiem par vienu hektāru. Naudu zemniekiem aizdeva valsts.
Nostiprinājās lauksaimniecība, tika atvērtas jaunas lauksaimniecības iestādes. Latvijas laukos izveidojās apmēram 80 000 jaunsaimniecību , ka arī nostiprinājās apmēram 120 000 bijušo saimniecību. Izzuda apmēram 1000 muižu Zemnieki atjaunoja un uzcēla daudz jaunu māju un lauksaimniecības ēku, palielinājās aramzemes platību, meliorēja laukus. …
