mēdz izraisīt pozitīvas, dažkārt negatīvas emocijas. Drīzāk jau nevis tās, bet tie – bērnu pienākumi un tiesības.
Ja šajā vecumā tiec nosaukts par bērnu, dažiem tas izraisa smaidu, citiem – nepatiku, jo lielākoties dzirdot vārdu ‘’ bērns ‘’ mēs iztēlojamies mazu knēveli, kurš spēlējas smilšu kastē un uzvedas pietiekami muļķīgi, lai netiktu uzskatīts par pieaugušo.
Un tomēr, bērnu tiesību aizsardzību likuma 3. pantā teikts, ka: ‘’ Bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. ‘’ tātad, mēs tomēr vēl esam bērni, lai arī cik dīvaini tas neliktos..
Un arī bērnam, tāpat kā jebkurai personai ir savi pienākumi un tiesības. …
