-
Mazākumtautības Latvijā
Igauņu bija vēl mazāk. Dzīvoja Igaunijas pierobežā, arī Rīgā. Katoļticīgie igauņi dzīvoja Ludzā. Pārsvarā bija luterāņi. Igauņu izglītības un palīdzības biedrība organizēja igauņus apvienojošus pasākumus.
Baltkrievi dzīvoja Latgales nomalēs. Tikai daži prata latviešu valodu. Bija zemnieki, piederēja pie Latvijas nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Bija zems izglītības līmenis. Rīgā un Latgalē bija baltkrievu skolas.
Čigāni lielākoties dzīvoja Kurzemē. Prata latviešu, vācu vai krievu, arī poļu un lietuviešu valodu. Viņi bija gan luterāņi, gan katoļi, pareizticīgie un baptisti. Daži nebija saistīti ne ar vienu baznīcu. Bija klejotājtauta, prata kalēja, atslēdznieka darbu.
Starpkaru periodā Latvijā mazākumtautībām bija daudz iespēju, attīstot un darbojoties dažādās nozarēs, bet situācija mainījās pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā.
…
Mazākumtautības Latvijā Jaunizveidotajai Latvijas valstij bija nepieciešams arī mazākumtautības pārstāvjiem sagādāt labu dzīvi Latvijā, garantēt šo cilvēku tiesības un sekmēt viņu lojalitāti, tas ir, pastāvošās valsts iekārtas respektēšana un likumu ievērošana. 1919. gadā tika pieņemts Likums, kurš ļāva iegūt pilsonību visiem, kas bija dzīvojuši Latvijas teritorijā pirms Pirmā pasaules kara. 1919. gadā tika pieņemts Likums par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā, kas piešķīra skolām autonomiju, tas ir, mazākumtautības tiesības patstāvīgi lemt savus izglītības un kultūras jautājumus. Darbu uzsāka skolas, kurās mācības notika vācu, krievu, ebreju, poļu, lietuviešu, igauņu un baltkrievu valodā. LR tika veidota kā nacionālā valsts, kurā latviešiem ir noteicošā loma. Latvijā ir 2 pamattautas – latvieši un lībieši. Kopā ar pamattautām Latvijas teritorijā bija dzīvojuši arī vācbaltieši, poļi, krievi, ebreji, baltkrievi, lietuvieši, igauņi u.c.
