Mēs dzīvojam tehnoloģiju un zinātnes attīstības laikmetā, kurā viena no galvenajām aktualitātēm, ir ne tikai produktīva darbība, bet arī tās radīto negatīvo seku mazināšana. Šīs sekas ļoti lielā mērā izpaužas vides, tajā skaitā – ūdens kvalitātes rādītājos. Paradoksāli, taču neapšaubāmi, ka līdz ar zinātnes, tehnoloģiju un cilvēka kā patērētāja labuma progresu noris sinhrons vides regress. Lai nodrošinātu cilvēka eksistenci, daudz nepieciešamāk par jauno tehnoloģiju augļiem ir tādas eksistenciāli svarīgas vielas, kā gaiss, dzeramais ūdens, kā ražošana neietilpst cilvēka kompetencē, taču šie eksistenciālie būtiskie resursi ir apdraudēti. Tādējādi tiek apdraudēta arī cilvēces eksistence.
Šī problēma ir aktuāla globālos mērogos, tāpēc to efektīvi iespējams risināt tikai politiskajiem aktieriem sadarbojoties globālā līmenī.…
