Visi autori ir pievērsuši pietiekoši lielu uzmanību Luteram kā personībai, viņa dzīves gaitas un reformācijas fenomens ir plaši ticis pētīts. Katrs autors ir spējis palūkoties uz viņu caur savu spektru un spējis izcelt svarīgāko. Manuprāt, vislabākais viedoklis ir tieši pēdējam vācu vēsturniekam, jo viņa skatījums ir visplašākais. Tomēr ir dīvaini, ka salīdzinoši maz uzmanības tiek pievērsts iespiedmašīnas izveidei. Analizējot tālāk, ja šī tehnoloģija nebūtu bijusi pieejama tobrīd, viņš visticamāk būtu sadedzināts uz sārta un ar to 95 tēžu stāstu būtu beidzies.
Krievu autori uz Luteru skatās, manuprāt, caur propagandas prizmu, jo grāmata ir izdota Padomju Latvijā un tajā piesaukti vācu filozofu viedokļi, kā, piemēram, Engelsa vai Marksa. Šie filozofu uzskati tiek it kā uzspiesti un viņu domas ir noteiktas un neapstrīdamas. Luters tiek saskatīts, kā pāreja starp dažādām sociālajām grupām un plaisu starp tām.
Angļu autors apskata sekas arī citās valstīts un uzsvars netiek likts uz vienu konkrētu reģionu, tādēļ šis viedoklis ir vispusīgāks un plašāks. Tiek apskatītas arī sekas pēc reformācijas. Viņā viedoklis ir jūtami neitrālāks.
Vācu autora uzskati liek paskatīties uz diženo reformatoru, kā cilvēku, kuram rūp tikai ticība un reliģija, kas savukārt iet pretrunās ar krievu autoru darbu. Autors arī atzīmē, cik lieli ir izplatības apjomi Vācijas teritorijā un kādas sekas tas atstāj uz iedzīvotājiem.
…
