| Nr. | Название главы | Стр. |
| Atoma uzbūve | 3 | |
| Atoma kodola uzbūve | 3 | |
| Kodolspēki | 4 | |
| Kodola sintēze | 4 | |
| Kodolu dalīšanās | 4 | |
| Starojumu veidi | 5 | |
| Kodolreaktori, to veidi, drošība, izplatība pasaulē | 7 | |
| Kodolreaktoru izplatība pasaulē, Baltijā, Latvijā | 7 | |
| Izmantotā literatūra | 8 |
Atomi sastāv no daļiņām. Vidū katra atoma atrodas kodols, kas sastāv no divām daļiņu veidiem - protoniem un neitroniem. Ir kodoli, kuros pavisam nav neitronu (piemērs - ūdeņraža atoma kodols), bet tas mums atgadās reti. Protoniem un neitroniem ir ļoti maza masa, kas aptuveni vienādu ūdeņraža atoma masai. Katrs protons ir uzlādēts pozitīvi, un viņa lādiņa lielums ir vienāds +1.
Bet neitrons - neuzlādēts, viņa lādiņš ir vienkārši vienāds nullei! Ja paskatīties uz kodolu izlasē, tad viņš visumā izrādīsies uzlādēts pozitīvi, bet viņa lādiņš būs vienāds protonu skaitlim, kuri tiek ietverti kodolā. Lai nolīdzsvarotu pozitīvu kodola lādiņu, nepieciešams aplenkt viņu atomā ar negatīvi uzlādētajām daļiņām, saucamajiem elektroniem. Viena elektrona lādiņš ir vienāds -1, tas ir atzinīga lādiņa neitralizācijai nepieciešams novietot tik pat elektronus, cik protoni ietverti atomkodolā. Katra elektrona masa tūkstoškārt ir mazāk protona (vai neitrona) masas, tādēļ jebkurš atoms sver apmēram tik pat, cik sver viņa kodols. Protons, neitrons, elektrons, un arī jebkuras citas sarežģīti dalāmas daļiņas īsti speciālisti nukleārā lietā bieži sauc par elementārdaļiņām.…
Atoma uzbūve Atoma kodola uzbūve Kodolspēki Kodola sintēze Kodolu dalīšanās Starojumu veidi Kodolreaktori, to veidi, drošība, izplatība pasaulē Kodolreaktoru izplatība pasaulē, Baltijā, Latvijā Izmantotā literatūra
