Ezers – dabisks padziļinājums (ieplaka), kuru aizpilda vāji caurtekošs vai stāvošs ūdens. Ūdenstilpnei nav tiešas saiknes ar jūru vai okeānu un lēni norisinās ūdens apmaiņa.
Izplatība – nevienmērīga, g.k. zemienēs mitra klimata apstākļos, kur nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un beznoteces ieplakās k > 1, kontinentālo segledāju apgabalos > 50000 (ezeru Somijā)
Ezeru ieplaku izcelsme jeb ģenēze.
1)Tektoniskā izcelsme – sastopami grāvienos, šriftos (iekšzemes, piem., Baikāla ez., Tanganļika), starpkalnu ieplakās (Isikuls), priekškalnu ieliecēs (Balhešs), lēzenās tektoniskās ieliecēs (Augšezers, Arāla ezers).
2)Vulkāniskās izcelsmes – aprimušo vulkānu krāteros, kalderās, lavas laukos (Kamcakā, Kordiljeros, Islandē, Javas salā, Jaunzēlande u.c.), var būt ļoti dziļi.
3)Meteorītu izcelsmes – meteorītu krāteros (Čeba, Manikuagana, Kāli)…
