-
Aspazija
Dzejas liriskais varonis tēlots pārtapšanas gaitā un dzīves jēgas meklējumos. Vilšanās ikdienas dzīvē nodaļā „Bez ideāla” un prasība pēc lieliem mērķiem raksturo krājuma sākumu. Šīs liriskais varonis vēl neko nezina par lielo pasauli un par to, kā šeit viss strādā. Viņš centās atrast savu ceļu un būt neatkārīgam no sabiedrības, bet tas, izrādījās, nemaz nav tik viegli, kā viņš domā. Tāpēc šeit ir novērojama ne tikai cīņa ar sevi, bet arī cīņa ar apkārtējo pasauli. Nākamā nodaļa atklāj mums liriskā varoņa plašo jūtu un mīlestības pasauli, kura pārvērš agrāko dzīvi. Pēc tam seko fantāziju un sapņu pasaules nodaļa „Maldu ugunis”, no kuras liriskais varonis dodas cīņu un kaislību virzienā. Viņš nedomā par to, kas būs nākotnē, viņš tiecas uz saviem mērķiem, kuri ir nepieciešami viņa pašrealizēšanai. Krājuma noslēguma tiek attēlota liriskā varoņa nākotne, nākotnes sabiedrība un mākslinieka loma tajā. Visas krājuma gaitā mēs varam redzēt, kā liriskais varonis no vājas personības un parasta sapņotāja pārvēršās par īsto cīnītāju, kas pats spēja izveidot savu likteni. “Aspazija atklāj dzejoļu krājuma liriskā varoņa emocionālo stāvokli, sākot no bezgalīga tukšuma un nespējas rast spēku, lai celtos kājās un dzīvotu, līdz enerģijai, kas ļauj aptvert savu iekšējo būtību, stāties pūļa priekšā un aizraut pasauli ar jaunām domām un idejām.”…
1) Aspazija savas dzīves laikā iespējusi daudz un atstājusi daudz nākamajām paaudzēm. Viņa nebaidījās teikt neglaimojošu patiesību, rakstīja sociāli asus un tam laikam ļoti modernus darbus. Aspazija bija spējīga izmainīt mūsu sabiedrību un parādīt reālo pasauli, lai cilvēki zinātu patiesību un cīnītos par savām tiesībām dzīvot laimīgi. Tieši tāpēc viņas darbība spēcīgi ietekmēja mūsu sabiedrību un ienēsa tājā jaunas idejas, kas varēja izmainīt mūsu pasauli. 2) 1895.gadā Aspazija aizgāja no Rīgas Latviešu teātra un piedalījās jaunstrāvnieku sabiedriskajā darbībā, lai cīnītos par latviešu tautas tiesībām un pabeigt to apspiestību, bet 1920.gadā Aspaziju ievēlēja Satversmes sapulcē, kur savās runās viņa uzsvēra demokrātijas un kultūras nozīmi valsts pastāvēšanā.
