Konkistadoru ceļojumi pāri Atlantijas okānam atvēra jaunu lappusi pasaules ģogrāfijā. Viņu salaupītās bagātības padarīja Spāniju par varenu pasaules impēriju:
„Taču Amerikas zelta straume kļuva liktenīga, tāizpostīja Spāniju, iedzina postā un nabadzībātās tautu, aizkavēja tās veturisko attīstību.” 8
Salaupītais zelts un bagātības palika aristokrātijas un baznīcas rokās. Par savas zemes attīstību netika domāts, jo pārticības nāca no kolonijām.
Rietumeiropā tajā laikā strauji attīstījās kapitālisms. Tādas valstis kā Anglija, Francija un Holande neatzina Spānijas varenību, kura sāka lēnām sabrukt. Neveiksmīgie kari ar citām Eiropas valstīm, jūras laupītāju uzbrukumi kuģu karavānām un kolonijām, iezemiešu un vergu sacelšanās un dumpji aizjūras zemēs galīgi satricināja Spānijas spēku. 1810. gadā sākās kolonijās tautu atbrīvošanās kari pret kolonizatoriem, apspiedējiem, pret Spāniju, kas turēja žņaugos savas kolonijas. 1825.gadā Spānija bija spiesta atstāt gandrīz visus savus īpašumus Amerikā. Neatkarību izcīnīja arī Peru līdz ar citām zemēm, kuras ietilpa inku – Saules bērnu valstī. Tomēr 300 gadu ilgā kolonizatoru kundzība bija atstājusi neizdzēšamas pēdas, atstājusi atpalicību, badu, trūkumu, gara tumsību, kas jo sevišķi māca indiāņus, Peru pirmiedzīvotājus.
Konkistadoru zelts iznīcināja pasaules impēriju, tāpat kā iznīcināja veselas tautas, sagrāva viņu civilizāciju, gāja bojā kultūras un indiāņu sabiedriskās iekarta.
…
