Ārkārtas situācijas izsludināšana 40 valsts novados: Latvijas mediju satura veidošanās analīze ārpusmediju līmenī

Latvijā ik dienu notiek kāds svarīgs notikums, kas ietekmē sabiedrību, konkrētajā gadījumā – ārkārtas situācijas izsludināšana 40 Latvijas novados, par kuru jāinformē sabiedrība. Medija uzdevums ir veidot ziņas (notikuma izklāstu) saturu. Kas un kā to veido? Notikuma izklāstu veido žurnālists, meklējot informāciju un avotus ziņu saturam. Tie nedrīkst ziņās iekļaut informāciju, ko tie nezina. „Mediju saturu veido [arī] informācijas avoti.” Ja vien žurnālists nav bijis aculiecinieks, saturu veido avoti. Svarīgi ir noskaidrot, kur žurnālisti iegūst informāciju – vai tie vēršas pie konkrētajām personām/instancēm vai arī izmanto jau esošu informāciju (piem., ziņu aģentūrās). „Žurnālisti parasti nekad nav acu liecinieki lidmašīnas avārijām. Tie uzzina par avāriju no citiem žurnālistiem (ziņu aģentūrām vai citiem medijiem), no aculieciniekiem, valdības amatpersonām un policijas [...], un katram indivīdam ir savs unikālais skatījums uz notikušo.” „Medija ietekme ir atkarīga no medija satura” , un medijam ir svarīgi būt ietekmīgam un ietekmējošam, jo tas veicina arī to ekonomisko politiku. Medija personiskās intereses ir pārdot ziņu un iegūt sabiedrības uzticību viņu paustajai informācijai, un medija kvalitatīvs saturs veicina tā patēriņu.
„Ziņu ražošana ir process, kas sastāv no diviem posmiem. Pirmais ir ziņu atlase, otrais – ziņu interpretācija (detaļu/sastāvdaļu izgaismošana). Pirmais posms prasa maksimāli daudz ziņu piegādātāju (ziņu aģentūru materiāli, ekskluzīvi ziņu piegādātāji, citi kompetenti avoti), otrais – spēju profesionāli rīkoties ar publicistikas arsenālu.” …