Secinājumi
1. Pēdējo gadu laikā Latvijā nodarbinātība ir augusi (2014. gadā sasniedzot 59,01%), kas vērtējams pozitīvi, taču, lai neatpaliktu no pārējo Eiropas valstu attīstības tempiem, Latvijai ir jāturpina veicināt bezdarba līmeņa samazinājumu, nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu.
2. 2014. gadā Latvija nodarbinātības līmeņa ziņā star ES dalībvalstīm ierindojas 11. vietā uzreiz pēc Luksemburgas ar rādītāju 66.3 %. Savukārt starp Eirozonas dalībvalstīm 7. vietā, bet starp Baltijas valstīm – 2. vietā.
3. No 19 Eirozonas valstīm augstākais mūžizglītības rādītājs ir Somijai (25,1%), zemākais – Slovākijai (3%), Latvija ierindojas 16. vietā, aizvien par 1 vietu apsteidzot Lietuvu, bet Igaunijai atrodoties 7. vietā. Būtu nepieciešams pievērst vairāk uzmanības mūžizglītībai, līdz ar to kvalifikācijas celšanai, veidojot dažādas atbalsta programmas darba meklētājiem, līdzīgi kā jau šobrīd ir pieejami izsludinājumi Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā.
4. Samazināt prasības izglītībai un/vai pieredzei konkrētās darba vietās, lai piesaistītu to darba meklētāju uzmanību, kuri vēl nav guvuši nepieciešamo pieredzi, taču ir pietiekami spējīgi un apņēmīgi, lai ātri apgūtu jaunas iemaņas. Nepieredzējuša darbinieka apmācība darba devējam būtu kā iespēja sniegt savu skatījumu, redzējumu konkrētā darba izpildei, tādējādi izskaužot novecojušus, iesīkstējušus paradumus.
5. Prakse interesējošas nozares uzņēmumā nenoliedzami ir studenta pirmā iespēja gūt labu priekšstatu par izvēlēto profesiju, tās ieguvumiem un ēnas pusēm, darba specifiku kopumā, kā arī apjaust savu iespēju robežas, augstskolā iegūto zināšanu vērtību un prasmes. Taču mūsdienās jauniešiem jādod priekšroku tieši šiem faktoriem, nevis jātiecas pēc augstākas samaksas.
6. Visticamāk, motivāciju varētu veicināt minimālās algas palielināšana. Neapšaubāmi atalgojums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas vispār piesaista un rada vēlmi strādāt. Turklāt, to ietekmē arī dažādu papildus labumu piedāvājums no darba devēju puses.
…
