SECINĀJUMI
Ar infrasarkanajiem stariem mēs sastopamies katru dienu. Infrasarkanos starus mēs izmantojam dzīvokļa apsildīšanai, ēdiena pagatavošanai un dažādu elektronisko ierīču (televīzoru, videomagnetofonu, satelītuztverēju u.c.) regulēšanai no attāluma.
IS starojumu izmanto pārtikas rūpniecības un ķīmiskās rupniecības tehnoloģijā, piemēram, pārtikas produktu, krāsu, laku žāvēšanai.
Visi ķermeņi izstaro infrasarkanos starojumus, jo ķermeni ir karstāki, jo tie vairāk izstaro.
Infrasarkanā starojuma vai siltuma ietekme uz organismu atkarīga no viļņa garuma un starojuma plūsmas intensitātes, staru krišanas leņķa, apstarošanas ilguma un apstarojamās ķermeņa daļas lieluma.
Elektromagnētiskā starojuma spektrā infrasarkanais starojums(IS) atrodas starp redzamo starojumu (gaismu) un mikroviļņiem. Tā viļņa garums ir no 760nm līdz 3µm. Cilvēka acs infrasarkano starojumu neuztver.
Dabā pilnīgākais optiskā starojuma avots ir saule (saules terapija). Tā kā saules radiācija atkarīga no gadalaika, meteoroloģiskiem u.c. apstākļiem, liela praktiska nozīme ir gaismas terapijai.
Gaismas terapija ir no mākslīgajiem optiskā starojuma avotiem, kuru optiskā starojuma intensitāte un spektrālais sastāvs ir pastāvīgāks. Mākslīgie starotāji ir ērti lietojami gan fizioterapijas kabinetos, gan mājas apstākļos. Gaismas terapija izmanto infrasarkano un ultravioleto starojumu.
Lai novērstu IS starojuma nelabvēlīgo iedarbību uz cilvēkiem, kas strādā un katru dienu saskaras ar šiem stariem,tad šajā darba vietā, starojuma avotus no darba vietas atdala ar speciāliem ekrāniem. Strādājošajiem jalieto aizsargtērpi un aizsargbrilles.
…
