Publisko iepirkumu problemātika vides jomā

Nobeigums
Varu secināt, ka publiskais iepirkums ir nepieciešams, lai valsts pakļautībā esošās iestādes un institūcijas varētu izpildīt kādu sev nepieciešamu lietu, piemēram, kādā pašvaldības ēkā nepieciešams remonts, un šādam nolūkam tiek izsludināts konkurss par šo telpu remontēšanu. Tas viss ir saprotams un loģisks, jo pilsētas galvas taču neveiks telpu remontu. Publisko iepirkumu procedūras kārtību nosaka Publisko iepirkumu likums. Iestāde, kura izsludina konkursu, vadās pēc šī likuma, piemēram, nosaka konkursa veidu- atklāts vai slēgts konkurss. Lai uzraudzītu, vai šie iepirkumi ir veikti likumīgi, ir Publisko iepirkumu birojs, kurš izskata dažādas ar iepirkumiem saistītās problēmas. Vēl varu secināt, ka viena no problēmām, kas ir publisko iepirkumu vides jomā, ir tāda, ka publiskie iepirkumi netika veikti videi draudzīgi, respektīvi, netika piedomāts tik daudz pie tā, vai līdzekļi tika tērēti visefektīvāk, vai pakalpojums sniegts izdarot vismazāko kaitējumu videi. Kā arī piedāvātais pakalpojums ir nepamatoti zems, kas var liecināt par krāpniecību, jo cenas atšķirības no pakalpjuma sniedzēju puses nevar būtiski atšķirties. Par interešu kofnliktu var liecināt tas, ka iepirkuma nolikumā ir kritērīji, kuri konkrēti atbilst tikai vienam pakalpojuma sniedzējam, arī šādā gadījumā IUB pārbauda, vai nav krāpšana. Tomēr šīs problemātikas nav tikai vides jomā, arī zaļais publiskais iepirkums skar visas sfēras.
…