Atziņas, kas nenoveco

Atziņas izsaka ne tikai labas lietas, bet arī sliktas. Vārdu sakot, ir atziņas, kuras labi izsaka cilvēka dabu, īpaši 21. gadsimta cilvēka dabu. Tā savtīgumu, aprobežotību. Piemēram, atziņa no Raiņa traģēdijas “Jāzeps un viņa brāļi” - „Kas sevi mīl un savu taisnību, tas visu pasauli sev dara šauru, no sevis atstumj nost, līdz paliek viens” vai arī lieliska atziņa no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Raudupiete” - „Tu tuvojies bezdibenam, kas tevi aprīs, ja neatmetīsi nelabās domas!” Abas atziņas tieši atklāj, ka cilvēks, kuram ir sliktas domas un kurš mīl tikai sevi, tas kļūs pārāk aprobežots, viņa redzesloks būs ļoti šaurs. Turklāt, ja cilvēks darīs citiem sliktas lietas, tad vairāk cietīs viņš pats nevis citi, jo viņš aprīs sevī visu labo, kas viņam kādreiz bija. It seviški, tā bieži notiek ar mūsdienu cilvēkiem, jo dzīve ir kļuvusi skarbāka un materiālistiskāka. Tomēr, tas neattaisno cilvēku cietsirdību un savtīgumu, jo vienmēr ir jāpaliek humānam, neskatoties ne uz ko, jo tieši labsirdīgums, sirnsnīgums un izpalīdzība padara mūs par cilvēkiem. …