Cilvēka balss ir universāls mūzikas instruments, kas iedvesmojis daudzus komponistus brīnišķīgu dziesmu sacerēšanai. Jebkura balss ir unikāla. Sieviešu balsu daudzveidība ietverta robežās starp augstu un kustīgu koloratūrsoprānu un dobju, sulīgu kontraltu. Savukārt augstākā vīriešu balss ir tenors, zemākā – balss; visplašāk izplatīts ir baritons, kas skan augstāk par basu un zemāk par tenoru. Viduslaikos mūki dziedāja reliģiskos rituālos, ceļojošie dziesminieki trubadūri sacerēja un atskaņoja poētiskas dziesmas par bruņinieku varonību un mīlestību. 17.gs. sākumā Itālijā radās jauna muzikālās drāmas forma, kas nedaudz vēlāk ieguva operas nosaukumu. Tā radīja nepieciešamību pēc koptām balsīm, un jau 18.gs. sākumā visos lielākajos kultūras centros mūzikas cienītājiem bija iespēja klausīties izcilus profesionālus dziedātājus. Mūsdienās dziedātāji meklē jaunus ceļus balss iespēju izmantošanā.
Operā katrs vārds tiek dziedāts. Galveno tēlu atveidotājiem ir iespēja izcelties ar savu balsi, izpildot ārijas un citus solo dziedājumus. Dažas no ārijām, kā, piemēram, Kādā skaistā dienā no Pučīnī operas Madame Butterfly, ir plaši pazīstamas. Komponisti Pučīni, Verdi, Vāgners un Mocarts savās operās iekļāvuši skaistu mūziku arī korim – dziedātāju grupai, kuras dalībnieki kopīgi dzied vienotā lielā ansamblī. …
