Secinājumi
Studiju darba gaitā, veikto pētījumu rezultātā, autore izvirza sekojošus secinājumus:
1. Ar inflāciju ekonomikas teorijā saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērtības krišanos ilgstošā laika periodā. Galvenais inflācijas iemesls ir disproporcijas tautsaimniecībā.
2. Pēc inflācijas cēloņiem iedala pieprasījuma un izmaksu inflāciju. Pieprasījuma inflācija veidojas gadījumā, kad kopējais pieprasījums pieaug un pārsniedz kopējo piedāvājumu. Izmaksu inflācija veidojas gadījumā, kad samazinās kopējais piedāvājums sakarā ar izmaksu paaugstināšanos.
3. Attieksme pret inflāciju ekonomikas zinātnē nav pilnīgi vienprātīga. Pieprasījuma inflācija nelielos apmēros ir pat vēlama. Tomēr inflācijas celšanās augstāk par mēreno līmeni pārvēršas par ekonomikas attīstību kavējošo faktoru. Strauja inflācija ir uzskatāma par nopietnu ekonomisku un sociālu problēmu.
4. Lai pasargātu tautsaimniecību no inflācijas negatīvās ietekmes, valstu vadībām jāizstrādā inflācijas samazināšanas politiku. Inflācijas samazināšanas politikas uzdevums ir nevis pielāgoties inflācijai, bet realizēt pasākumus, kuri veicinātu tās samazināšanos.
5. Gandrīz visu periodu pēc Otrā pasaules kara Krievijā bija vērojama relatīva cenu stabilitāte. Inflācija valstī parādījās 90. gadu sākumā, kad Krievija pārgāja no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku un saka strauju cenu liberalizāciju.
6. 1990. gads bija pēdējais mērenas inflācijas gads. Kopš 1991. gada inflācija jau bija mērāma desmitos, simtos, tūkstošos un pat desmitos tūkstošu procentu gadā. Līdz 1995. gadam turpinājās straujš patēriņa cenu pieaugums. Šajā periodā Krievijā bija novērojama stagflācija.
7. Pateicoties nacionālās valūtas nostiprināšanas pasākumiem, 1996. un 1997. gadā, Krievijas valdībai izdevās samazināt inflācijas līmeni. Tomēr finanšu krīze, kura sākās 1998. gada augustā, izraisīja jaunu patēriņa cenu pieaugumu.
8. Pēc krīzes Krievijas valdība un CB sāka vadīt secīgu un labi pārdomāto inflācijas samazināšanas politiku, kura rezultātā 1999. – 2006. gados bija novērojama secīga inflācijas līmeņa samazināšana. Tomēr 2007. un 2008. gadā patēriņu cenas pieaugumu izraisīja globāla finanšu krīze.
9. Par nozīmīgo Krievijas 2009. gada sasniegumu kļuva inflācijas līmeņa samazināšana. Pirmo reizi valsts vēsturē inflācijas līmenis trīs mēnešus pēc kārtas – augustā, septembrī un oktobrī sasniedza 0%. Inflācijas temps, par desmit mēnešiem no 2009. gada sākuma, tiešam palēninājās. Šodien valsts svarīgākais uzdevums ir inflācijas līmeņa tālāka pazemināšana.
10. Krievijas makroekonomiskās politikas prioritāte ir pakāpeniskā inflācijas samazināšana. Līdz ar to Krievijā bija izstrādāta un realizējas inflācijas samazināšanas politika, kuras galvenie uzdevumi ir šādi: uzturēt stabilo un efektīvo rubļa apmaiņas kursu; realizēt konservatīvu naudas-kredīta politiku; īstenot sabalansēto budžetu; izveidot apstākļus apsteidzošām piedāvājuma pieaugumam, salīdzinot ar pieprasījumu; attīstīt konkurenci iekšējos patērētāju preču un pakalpojumu tirgos.
11. Krievijas inflācijas samazināšanas politiku var novērtēt pozitīvi. Tāda politika ir mērķtiecīga, pārdomāta un tas uzdevumi darbojas vienoti un saskaņoti kopēja mērķa sasniegšanā. 2009. gada radītāji pieradīja, ka tāda politika ir efektīva. Nākotnē Krievijas valdība un CB plāno arvien aktīvāk īstenot inflācijas samazināšanas politiku.
…
