Viduslaiki Rietumeiropā

Agrīnie viduslaiki – 5.-10.gs.
izglītības zemais līmenis,
primitīvā tehniskās attīstības stadija,
rakstības un vienotas likumdošanas trūkums.
Kultūras pacēlums Karolingu renesanses periodā.
Kārlis Lielais (742.-814.) centās paaugstināt izglītības līmeni, būvēja dievnamus.
Attīstītie viduslaiki – 12-15.gs.
Pilsētu atdzimšana, ko veicināja tirdzniecība. Krusta kari, bruņniecības slāņa rašanās. Sabiedrības vidusšķiras veidošanās pilsētā. Universitāšu dibināšana.
Nacionālo valstu veidošanās Eiropā (Anglija, Francija, Vācija, Itālija).

Pasaules izpratne
Teocentrisms.
Atskaites pamats – Dievs - visa esošā Radītājs un Kungs. Atrodas ārpus pasaules. Starp Dievu un visu dzīvo radību - nepārvarama plaisa. Cilvēks dzīvoja bailēs no mūžīgās bojāejas un cerībā uz atpestīšanu, pakļāvās Dieva gribai cerībā uz atpestīšanu. No grēcīgā cilvēka tika gaidīts askētisks dzīvesveids un savu dabisko tieksmju apspiešana.

Priekšstats par kosmosa uzbūvi
Mācītie ļaudis balstījās uz senajām autoritātēm. Zeme tika uztverta kā planētu sistēmas centrs. Tauta par šiem jautājumiem neinteresējās, Zemi uztvēra kā plakanu ripu, kas peld Visuma ūdeņos.…