Nobeigums
Latvija divpadsmit gadus pēc neatkarības atgūšanas ir vēl joprojām stadijā, kad tiek nostiprinātas demokrātijas un pilsoniskas sabiedrības vērtības, tādēļ masu informācijas līdzekļiem var būt izšķiroša loma sabiedrisko pārmaiņu procesā.
Viens no veidiem, kā ietekmēt politikas veidotājus, un mainīt sabiedrisko doma, ir vēlēšanas, jo tieši šajā laikā sabiedrībā tiek diskutēts par dažādām būtiskām problēmām, tā arī reize, kad politiķi rūpīgāk veido dialogu ar vēlētājiem.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām partijas un paši politiķi arvien lielāku uzmanību pievērš masu medijiem. Tā ir iespēja, kā gūt potenciālo vēlētāju atbalstu. Te jāpiebilst, ka pašlaik Latvijā visvairāk abonētās ir vietējās avīzes. Tātad – arī vietējām avīzēm var būt izšķiroša loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā.
Lokālajā vidē labāk darbojas citi komunikācijas veidi un tie labāk nokļūst vietējos izdevumos, jo tiem ir ziņu vērtība. To, ka vietējās avīzes var ietekmēt daudzu vēlētāju izvēli pirms vēlēšanām, atspoguļo arī Centrālās Vēlēšanu komisijas veiktā aptauja pēc 7. Saeimas vēlēšanām, kurā rajonu laikrakstu lasītāji tika aicināti atbildēt uz dažādiem jautājumiem par vēlēšanu norisi un informācijas iegūšanas veidiem. Visvairāk informācijas par politiskajā partijām un politiķiem pirms vēlēšanām iegūst tieši no rajonu avīzes (20%), tikai pēc tam no televīzijas (19%), tad no radio (15%), un pēc tam no nacionāliem laikrakstiem, partiju piesūtītajiem materiāliem, kolēģiem, draugiem un paziņām.
Tātad - cilvēku uzticība presei ir pietiekoši augsta, lai tā varētu ietekmēt sabiedrības viedokli nozīmīgos vai mazāk nozīmīgos jautājumos, palīdzēt par kaut ko izšķirties, kā arī samazināt vai palielināt kādas partijas popularitāti.
Šajā maģistra darbā tika apskatītas arī nozīmīgākās politiskās šķirtnes. Tās nosaka pamatā esošā sociālā struktūra, kas veido pamatu politiskai aktivitātei. Stabilā politiskā sistēmā tās var būt iesakņojušās politiskajos procesos – partiju sistēmā, interešu grupu sistēmā, administratīvajā struktūrā, utt. Šajā darbā šķirtnes tika meklētas to partiju vidū, kas piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās un iekļuva parlamentā. Tā ir Jaunā partija, Tautas partija, Tēvzemei un Brīvībai LNNK, Tautas Saskaņas partija, Latvijas ceļš, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku apvienība. Partiju programmas tika analizētas arī tāpēc, jo kā parāda Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja par to, kādi kritēriji Latvijas pilsoņiem bija svarīgi, izvēloties partiju sarakstu, par kuru balsot notikušajās 7.Saeimas vēlēšanās, tad viens no svarīgākajiem ir gan partijas vai apvienības sarakstā ietvertās personības, gan saraksta piedāvātā darbības programma. To apliecina SKDS aptauja 1998.gada oktobrī.
…
