Ļeva Trocka skaidrojums par 1917.gada Oktobra apvērsuma cēloņiem un norisi

Vēl viens pamatots aktors bija strādnieku neapmierinātība un to nemitīgā cīņa par algām (cenu inflācijas laiks). Strādnieku rakstītajās sūdzībās valdībai, tika stāstīts par nabadzību un badu, par neviennozīmīgu varas sadali, kā arī par patiesības noliegšanu un rakstura trūkumu valdībai. Sabiedrība īpaši bija neapmierināta par bezgalīgu cilvēku spiešanu uz pilsoņa pienākumu izpildi un atturību - ēdiena ziņa. Tādēļ lielinieku partija ņēma grožus savās rokās un centās kļūt tuvāki zemnieku un strādnieku šķirām, un rezultātā šī šķiras sāka atbalstīt partijas un lielinieku idejas.
Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē. Komunisti to sauca par Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju, savukārt pretinieki par valsts apvērsumu. Respektīvi Krievijā bija milzīgs varas autoritātes trūkums, kas noveda pie neuzticības esošajai cara pārvaldei un vēlāk pat iekārtai. Oktobra revolūcija lika pamatus jaunai sabiedrībai, vēl jo vairāk – tā balstījās uz sabiedrības principiem. Šī revolūcija parādīja, ka panākumus var mērīt ar produktivitātes paugumu sociālajā darbā. Rezultātā tika gāzta sociālistu izveidotā Pagaidu valdība un pie varas nāca boļševiku kontrolētā Tautas komisāru padome - Ļeņina vadībā.

…